PODKĀSTS ⟩ Zudusī paaudze – vai patiešām? Kā palīdzēt grūtībās nonākušiem jauniešiem

Jauniešu nodarbinātība, iekļaušana sabiedrībā un izglītībā ir daļa no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas punktiem. Izaicinājumi, ar kuriem jauniešiem nākas saskarties, ir dažādi. Tie ir gan pirmie soļi darba tirgū, gan saskarsme ar vienaudžiem un lēmumi par to, ko darīt pēc izlaiduma. Lai radītu jaunus risinājumus šīm problēmām, ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu tiek attīstīti dažādi projekti, kas fokusējas uz vairākām jauniešu dzīves jomām.

Par mūsdienu jauniešu dzīvi, problēmām un veidiem, kā palīdzēt, "Apollo.lv" sarunājās ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu nodaļas vadītāju Raiti Imšu un Valsts izglītības attīstības aģentūras Mācību atbalsta un iekļaujošās izglītības departamenta direktori Aiju Kalvāni.

Jācīnās par katru jaunieti

Kopš 2025. gada sākuma Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno projektu "Skola kopienā". Projekta mērķis ir izveidot atbalsta sistēmu jauniešiem, kuriem ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības risks.

"Skaidrs, ka skolēns neatrodas tikai skolā un tie riski, tās problēmas, ar ko viņš saskaras, ne vienmēr sakņojas un izpaužas skolā: tās var būt ģimenē, apkārtējā vidē, tās var būt dažādas saistītas problēmas," saka Aija Kalvāne.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras kopš 2024. gada īstenotais projekts "PROTI un DARI 2.0" ir turpinājums projektam "PROTI un DARI!", kas tika īstenots no 2013. līdz 2023. gadam. Abu projektu mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, jeb NEET jaunieši.

"Pašreizējā demogrāfiskā situācijā, es domāju, nevienam nav noslēpums, ka mums ir jācīnās par katru jaunieti," uzskata Raitis Imša.

Viņš min, ka pašreizējā statistika un pētījumi pierāda, ka tuvākajā laikā NEET jauniešu īpatsvars Latvijā nesamazināsies, tāpēc jādara viss iespējamais, lai šos jauniešus novirzītu darba tirgū vai izglītībā.

Tālā nākotne un "apburtais loks"

Kāpēc daudziem jauniešiem ir tik grūti palikt mācīties skolā vai atrast sev piemērotāko darbu? Kā vienu no iemesliem Aija min garo ceļu līdz profesijas izvēlei un grūtības, ar kurām jaunietim jācīnās šeit un tagad.

"Bieži vien tas, kāda būs tā viņu nākotne, nav [jauniešu – red.] primārais jautājums. Viņi jau šobrīd saskaras ar problēmām, un tad nākotne šķiet tāla un bieži vien nemotivēta. Līdz ar to uzdevums ir viņiem šobrīd radīt to motivāciju mācīties un palīdzēt ieraudzīt, kas ir viņa stiprās puses, jo katram mums tādas ir, un saprast, kāda var būt viņa loma nākotnē," saka Aija.

Tāpat viņa min "apburto loku", kurā jaunieši mēdz iekļūt, meklējot pirmo darbu: lai dabūtu darbu, ir vajadzīga pieredze, bet, lai iegūtu pieredzi, vajadzīgs darbs.

Kā citus šķēršļus izglītības un darba ieguvei Raitis Imša min dzīvesvietu un mobilitātes ierobežojumus, kas īpaši jauniešiem laukos samazina iespējas aizbraukt līdz darba vietai, nepietiekamas latviešu valodas zināšanas un veselības problēmas.

"Ko varētu vēl atzīmēt, ka ļoti bieži šie jaunieši neprot paši sevi prezentēt darba devējam. Pieņemsim, jaunietim ir zelta rokas, viņš savā saimniecībā māk remontu uztaisīt. Bet, kad viņš atnāk pie darba devēja, sarunā ar viņu nerodas tāds priekšstats un viņš nemāk to parādīt. Tāpēc viens no galvenajiem un sākotnējiem atbalsta pasākumiem ir pareizi apmācīt jaunieti, kā pareizi sagatavot sevi darba pārrunām," norāda Raitis.

Pieaugušais kā drošais plecs

Kā galvenais atbalsta resurss jauniešiem tiek minēts pieaugušais, kurš spēj pamanīt, uzklausīt un norādīt virzienu, kurā meklēt tālāku palīdzību. Skolās tie ir pedagogi, karjeras konsultanti, bibliotekāri, abos projektos tiek iesaistīti mentori – īpaši apmācītas personas, kuras strādā ar katru jaunieti individuāli.

"Ļoti liels atbalsts gandrīz visās grūtībās, ar ko jaunietis saskarsies, ir, ja viņam klāt ir kāds pieaugušais, kas ir kā drošais plecs, kas jaunietim var palīdzēt. Manuprāt, bieži vien jau pietiek ar to, ka tas jaunietis tiek uzklausīts, viņš tiek pamanīts un viņam tiek ierādīts virziens," saka Aija.

Nereti īpaši spēcīgs efekts var būt sadarbībai ar pieaugušo, kuram ir bijusi līdzīga pieredze un kurš var "iz dzīves" pastāstīt, kur noved jaunieša iesāktais ceļš.

"Kā piemēru paņemsim gadījumu, ka jaunietis ir nonācis jau tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un ar viņu netiek galā sociālie darbinieki, nerunājot jau par skolotājiem. Bieži tā ir panākumu atslēga, ka viņam tiek piemeklēts mentors, kurš zina, kas tas ir – būt cietumā, un kurš viņam praktiskās lietas varēs pastāstīt iz savas dzīves. Tā kā, ja tu tagad nemainīs savu dzīvi un iesi pa šo taciņu, tev būs tas, kas ar mani ir noticis," saka Raitis.

Kļūt par mentoru var gan izglītībā strādājošs cilvēks, gan kāds, kurš iepriekš neko tamlīdzīgu nav darījis. "Mēs ļoti aicinām pieteikties mentoru mācībām arī cilvēkus, kam nav ar izglītību nekāda sakara, jo ir ārkārtīgi svarīgs tas daudzpusējais skatījums arī no citām jomām. Tāpat kā vecākiem ir liela loma bērna dzīvē, tāpat arī jebkuram pieaugušajam tāda var būt un par bērna uzticības personu var kļūt treneris vai jebkura cita persona," uzsver Aija.

Zudusī paaudze – vai tiešām?

Kādiem jautājumiem būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību? Aija min trīs aspektus: jauniešu mentālo veselību, iespēju izmēģināt sev interesējošo profesiju, un jauniešu palīdzēšanu vienam otram.

"Nereti tieši vienaudzis arī var kļūt par atbalsta punktu otram jaunietim. Īstenībā mēs ar šādiem gadījumiem esam bieži vien saskārušies, kur tieši klasesbiedrs ir bijis tas, kurš ir pamanījis drauga problēmas un palīdzējis viņu novirzīt tālāk uz atbalsta sniegšanu," atzīmē Aija.

Sarunas sākumā, stāstot par vispārējām jauniešu problēmām, Raitis attiecībā uz jauniešiem minēja terminu "zudusī paaudze".

"Iepriekšējā paaudze uzskata, ka nākamā paaudze ir sliktāka vai ne tik gudra, kā viņi ir bijuši. Mūsu vecvecāki mūsu vecākiem ir teikuši: jūs neko nedarāt, jo jūs nemākat zirgu iejūgt. Mūsu vecāki saka mums: mēs visu varējām, lasījām grāmatas, jūs tikai ar datoriem nodarbojaties. Un mēs tagad sakām mūsu bērniem, ka mēs vismaz ar datoru protam darboties, jūs tikai ar telefoniem mākat," iesāk Raitis.

"Gribu pateikt to, ka jaunieši nav nekāda zudusī paaudze. Personīgi es uzskatu, ka viņi ir gudrāki un labāki par mums. Un, jā, varbūt kaut kādos dažos aspektos viņiem nav tik plašas zināšanas kā iepriekšējai paaudzei, bet atkal citās nozarēs viņi ir daudz advancētāki," viņš saka.

"Pilnīgi piekrītu, mūsdienu jaunieši ir brīnišķīgi! Kad man ir saskarsme ar jauniešiem, es varu tikai brīnīties par viņu entuziasmu! Manuprāt, mūsdienu jaunieši ir drosmīgi. Nevis drosmīgi veikt kaut kādas pārgalvīgas lietas, bet drosmīgi pastāvēt par savu viedokli un drosmīgi tajā, ka viņi zina, ko viņi grib, un, kas varbūt ir pretrunā mūsu projektiem, arī izvēlēties savu ceļu. Neiet to tradicionālo, būt pret plūsmu un tajā būt drosmīgi. Manuprāt, tas ir ļoti labi," piekrīt Aija.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma sniedzējs nav atbildīgs par paustajiem uzskatiem

Pilno Apollo.lv rakstu lasi šeit: https://www.apollo.lv/8481344/podkasts-zudusi-paaudze-vai-patiesam-ka-palidzet-grutibas-nonakusiem-jauniesiem